تأشيرة
Arabic
Etymology
Instance noun derived from the verbal noun تَأْشِير (taʔšīr) of the verb أَشَّرَ (ʔaššara, “to indicate, record”).
Declension
Declension of noun تَأْشِيرَة (taʔšīra)
| Singular | singular triptote in ـَة (-a) | ||
|---|---|---|---|
| Indefinite | Definite | Construct | |
| Informal | تَأْشِيرَة taʔšīra |
التَّأْشِيرَة at-taʔšīra |
تَأْشِيرَة taʔšīrat |
| Nominative | تَأْشِيرَةٌ taʔšīratun |
التَّأْشِيرَةُ at-taʔšīratu |
تَأْشِيرَةُ taʔšīratu |
| Accusative | تَأْشِيرَةً taʔšīratan |
التَّأْشِيرَةَ at-taʔšīrata |
تَأْشِيرَةَ taʔšīrata |
| Genitive | تَأْشِيرَةٍ taʔšīratin |
التَّأْشِيرَةِ at-taʔšīrati |
تَأْشِيرَةِ taʔšīrati |
| Dual | Indefinite | Definite | Construct |
| Informal | تَأْشِيرَتَيْن taʔšīratayn |
التَّأْشِيرَتَيْن at-taʔšīratayn |
تَأْشِيرَتَيْ taʔšīratay |
| Nominative | تَأْشِيرَتَانِ taʔšīratāni |
التَّأْشِيرَتَانِ at-taʔšīratāni |
تَأْشِيرَتَا taʔšīratā |
| Accusative | تَأْشِيرَتَيْنِ taʔšīratayni |
التَّأْشِيرَتَيْنِ at-taʔšīratayni |
تَأْشِيرَتَيْ taʔšīratay |
| Genitive | تَأْشِيرَتَيْنِ taʔšīratayni |
التَّأْشِيرَتَيْنِ at-taʔšīratayni |
تَأْشِيرَتَيْ taʔšīratay |
| Plural | sound feminine plural | ||
| Indefinite | Definite | Construct | |
| Informal | تَأْشِيرَات taʔšīrāt |
التَّأْشِيرَات at-taʔšīrāt |
تَأْشِيرَات taʔšīrāt |
| Nominative | تَأْشِيرَاتٌ taʔšīrātun |
التَّأْشِيرَاتُ at-taʔšīrātu |
تَأْشِيرَاتُ taʔšīrātu |
| Accusative | تَأْشِيرَاتٍ taʔšīrātin |
التَّأْشِيرَاتِ at-taʔšīrāti |
تَأْشِيرَاتِ taʔšīrāti |
| Genitive | تَأْشِيرَاتٍ taʔšīrātin |
التَّأْشِيرَاتِ at-taʔšīrāti |
تَأْشِيرَاتِ taʔšīrāti |
References
- Wehr, Hans (1979) “تأشيرة”, in J. Milton Cowan, editor, A Dictionary of Modern Written Arabic, 4th edition, Ithaca, NY: Spoken Language Services, →ISBN
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.