cynomazon
Latin
Etymology
From the Ancient Greek κῠνόμᾱζον (kunómāzon).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ky.noˈmaːz.zon/, [kʏnɔˈmäːz̪d̪͡z̪ɔn]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /t͡ʃi.noˈmad.d͡zon/, [t͡ʃinoˈmäd̪ː͡z̪on]
Declension
Second-declension noun (neuter, Greek-type).
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | cynomāzon | cynomāza |
| Genitive | cynomāzī | cynomāzōrum |
| Dative | cynomāzō | cynomāzīs |
| Accusative | cynomāzon | cynomāza |
| Ablative | cynomāzō | cynomāzīs |
| Vocative | cynomāzon | cynomāza |
References
- “cynŏmāzon”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- cy̆nŏmăzŏn in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette, page 462/2.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.