evangelizaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ēvangelīzō

Participle

ēvangelīzātūrus m (feminine ēvangelīzātūra, neuter ēvangelīzātūrum); first/second declension

  1. about to evangelize

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative ēvangelīzātūrus ēvangelīzātūra ēvangelīzātūrum ēvangelīzātūrī ēvangelīzātūrae ēvangelīzātūra
Genitive ēvangelīzātūrī ēvangelīzātūrae ēvangelīzātūrī ēvangelīzātūrōrum ēvangelīzātūrārum ēvangelīzātūrōrum
Dative ēvangelīzātūrō ēvangelīzātūrae ēvangelīzātūrō ēvangelīzātūrīs ēvangelīzātūrīs ēvangelīzātūrīs
Accusative ēvangelīzātūrum ēvangelīzātūram ēvangelīzātūrum ēvangelīzātūrōs ēvangelīzātūrās ēvangelīzātūra
Ablative ēvangelīzātūrō ēvangelīzātūrā ēvangelīzātūrō ēvangelīzātūrīs ēvangelīzātūrīs ēvangelīzātūrīs
Vocative ēvangelīzātūre ēvangelīzātūra ēvangelīzātūrum ēvangelīzātūrī ēvangelīzātūrae ēvangelīzātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.